Bijušo stipendiātu aptauja

,,Jūs reiz atvērāt mums savas durvis un savas sirdis,’’ tā saka bijusī Vītolu fonda stipendiāte Daira Gulbe. Un tieši tāpat domā vēl vairāk kā divi tūkstoši jauniešu, kuri ieguvuši augstāko izglītību varējuši studēt, pateicoties fonda ziedotāju atbalstam, atsaucībai, sirdsgudrībai.

Ir aizvadīti divpadsmit ražīga darba gadi, un ir tikai likumsakarīgi, ja rodas jautājums, kas notiek ar stipendiātiem pēc studiju beigšanas- vai viņi atraduši darbu izvēlētajā profesijā, vai turpina izglītoties, vai tiešām iegūtās zināšanas tiek liktas lietā Latvijā? Lai gūtu atbildes uz šiem jautājumiem, tika aptaujāti 623 bijušie stipendiāti, un atbildes patiešām spēja pārliecināt pat vislielāko skeptiķi, ka ieguldītais darbs un līdzekļi jauniešu izglītošanā ir bijis nopietns ieguldījums Latvijas nākotnē.

Kad 13.novembrī tika organizētas Pateicības pusdienas Latvijas uzņēmumu vadītājiem – ziedotājiem, viņi tika iepazīstināti ar šīs aptaujas rezultātiem un prezentācijā atspoguļotie fakti izraisīja sajūsmu, prieku un gandarījumu par kopīgi paveikto. Fonda dibinātājs  Vilis Vītols savā runā teica: "Mūsu stipendiāti ir Latvijas zelts un tās nākotne." Pirms divpadsmit gadiem tā bija ticība Latvijas jauniešiem un cerība, ka viņi spēs novērtēt piedāvātās iespējas. Aptaujas rezultāti liecina, ka jaunieši attaisnojuši izrādīto uzticību un mūsu zeme kļuvusi par 1600 izglītotiem speciālistiem bagātāka. Savukārt  Vītolu fonda ideja apvienojusi 172 labās gribas cilvēkus, kuru mērķis ir palīdzēt Latvijai, ieguldot tās jauniešos un šīs zemes nākotnē.

Ne velti pats svarīgākais jautājums bijušajiem stipendiātiem - vai viņi pēc studijām paliek Latvijā? Aptauja liecina, ka92 %  strādā vai turpina studijas Latvijā, 4 %  turpina studijas ārzemēs. Tikai 4 % strādā ārvalstīs, taču lielākā daļa paudusi vēlmi pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās. Vairāk kā puse respondentu (67 % ) patlaban dzīvo un strādā Rīgā, bet 19 % ir atgriezušies savā dzimtajā novadā. 14% dzīvo citur Latvijā.

Ziedotāji bija norūpējušies, vai augstskolu absolventiem Latvijā, kur joprojām ir samērā augsts bezdarba līmenis, ir iespējams atrast darbu, jo  ir svarīgi iegūt labu izglītību, bet vēl būtiskāk ir atrast sev piemērotu nodarbošanos. Taču ir patīkami apzināties, ka  92% aptaujāto ir darbs, turklāt vairāki stipendiāti paši jau kļuvuši par darba devējiem.

Ir svarīgi, lai darbs ne tikai nestu ienākumus, bet sniegtu arī prieku un gandarījumu. 94 % jauniešu ar savu nodarbošanos ir apmierināti. Savā specialitātē strādā 73%,  un tas liecina, ka profesijas izvēle savulaik ir bijusi pareiza.

Patīkami apzināties, ka vēlme iegūt jaunas zināšanas kļuvusi par nepieciešamību, un par to liecina fakts, ka 52,5 % bijušo stipendiātu jau ieguvuši maģistra grādu vai arī vēl turpina studijas maģistratūrā. 7,3% turpina studijas doktorantūrā, bet 1% jau iegūts doktora grāds.

Vairāki bijušie stipendiāti atraduši labu darbu Vītolu fonda  ziedotāju uzņēmumos, piemēram, Rūdolfs Prauliņš  strādā SIA “Lat Eko Food” , Roberts Sockis un Ainārs Uzuls – SIA “Kopārstrāde 98”, Raimonds Ritums - “Pure Chocolate” u.c.

Fonda dibinātājs Vilis Vītols allaž ir uzsvēris ģimenes lielo nozīmi cilvēka personības radīšanā. Grāmatā ,,Savējiem” viņš rakstīja:,, Bez ģimenes saitēm, bez piederības tautai, bez Tēvzemes, kur mūsu senču iemītas pēdas, tu esi tikai ūdens puteklis pasaules ļaužu jūrā.“ Patīkami apzināties, ka daudzi fonda bijušie stipendiāti veiksmīgi nodibinājuši ģimenes, un mūsu tauta kļuvusi bagātāka par 132 bērniem, kurus audzinās gudri, izglītoti un savu zemi mīloši vecāki.

Dienas, kad Vītolu fondā ierodas ciemos bijušie stipendiāti, ir svētki. Ir prieks par sasniegumiem gan mācībās, gan veiksmēm personīgajā dzīvē, par iegūtajiem maģistra un doktora grādiem, par apbalvojumiem, bet galvenokārt par sapņiem, kas piepildījušies, pateicoties fonda ziedotāju atbalstam. Savukārt bijušie stipendiāti augstu novērtē saņemto palīdzību un sirds siltumu, un par to liecina viņu  Vītolu fonda darba novērtējums. Jānis Balodis atzīst:,,Vītolu fonda piešķirtā stipendija bija pamats manai izglītībai un veiksmīgai karjerai. Tā visa nebūtu, ja man savulaik nebūtu noticējuši un netiktu piešķirta Jura Melbārža stipendija. Gribu novēlēt Vītola fondam motivētus stipendiātus, labsirdīgus ziedotājus, kā arī spēku ikdienai un ticību Latvijai!’’Bet Inga Koklače raksta:,, Vēlu ilgu mūžu Vītolu fondam, jo, pateicoties Jums, skolēnu sapņi tiek īstenoti, un daudziem no mums jūs esat kā otra ģimene.” Savukārt Iveta Soņeca atzīst: ,,Pateicoties ziedotājiem, man šobrīd ir iespēja strādāt Latvijā, savā dzimtenē, darbu, kas pašai patīk.Jūsu palīdzība man ir bijusi nenovērtējama, jo palīdzējāt iegūt vienu no cilvēka lielākajām vērtībām - zināšanas, kuras man nespēs atņemt neviens.” Agnese Velikāne domā: ,,Jūs parādāt, ka pasaule ir daudz plašāka nekā daži no mums spēj iedomāties. Paldies, ka ienācāt manā dzīvē un palīdzējāt, iemācījāt nepadoties.” ,,Esmu lepns, ka esmu daļa no šī fonda, un bieži uzsveru, ka ar Vītolu fonda atbalstu esmu sasniedzis tik daudz,” lepojas Kristaps Ērglis, un viņam piekrīt Kristīne Vilka. Savukārt Agnese Skujevska uzskata: ,,Mēs, Vītolu fonda stipendiāti, manuprāt, jūtamies it kā paši būtu piederīgi Vītolu dzimtai. Tas atbalsts, ko sniedzat visgrūtākajā brīdī jauniešu dzīvē, pavisam noteikti ir līdzvērtīgs ģimenes atbalstam. Lai vairāk un vairāk bijušo stipendiātu atgriežas pie jums jau kā ziedotāji. Ceru, ka arī es kādreiz būšu šajā pulciņā!”.

Kopš 2008.gada vairāki bijušie stipendiāti atgriezušies Vītolu fondā kā ziedotāji, jau trešo gadu ir ,,Bijušo stipendiātu stipendija”, bet Andrejs Isajevs dibinājis pat savu ģimenes stipendiju. Daudzi ziedojuši, ,Draugu stipendijai” gan ar portāla ziedot.lv starpniecību, gan ziedojot Vītolu fondam, un šogad  ar ,,Draugu stipendijām” augstāko izglītību iegūst 9 studenti.

2014./2015.mācību gadā ar ziedotāju atbalstu studē 610 talantīgi un mērķtiecīgi jaunieši. Viņi būs tie, kas veidos Latvijas nākotni. Viņi un vēl daudzi, daudzi citi, jo Vītolu fonda moto: ,,Finiša nav. Ir tikai starts.”