Saņemts Ainas Šķaubītis testamentārais novēlējums 165 143 USD Latvijas studentiem
Aina Šķaubītis (dzim. Ose) mūžībā devās 2021. gada 22. februārī, 97 gadu vecumā. Šī gada martā saņemts testamentārais novēlējums un, izpildot aizgājējas pēdējo gribu, Vītolu fondā dibinātas Ainas Šķaubītis piemiņas stipendijas spējīgiem, centīgiem studentiem Latvijā.
Aina Šķaubītis dzimusi 1923. gada 28. februārī Liepājā, Latvijā, Heinriha un Karlīnes Ošu ģimenē. Bērnība aizvadīta mammas dārza ielokā vai dodoties pie radiniekiem uz Tukumu, kur viņa mācījusies mīlestību pret dabu, cilvēkiem un lauku dzīvi. 1942. gadā Aina absolvēja Liepājas vidusskolu, taču sākoties Otrajam pasaules karam, viņai bija liegts turpināt izglītību Latvijā.
Neskatoties uz dzīves izaicinājumiem, viņa saglabāja ticību izglītībai. Trimdā Aina iestājās Baltijas Universitātē Pinnebergā, Vācijā, lai studētu zobārstniecību. Tur viņa satika savu liktenīgo mīlestību – Imantu Šķaubīti. Viņu mīlestības stāsts bija gluži kā no romāna lappusēm – pēc trīs nedēļu iepazīšanās sekoja bildinājums, bet pēc trīs mēnešiem – kāzas. Viņu mīlestībā pasaulē nāca dēls Juris (George).
Dzīve nometnēs nebija viegla, bet Aina un Imants nekad nezaudēja ticību labākai nākotnei. 1951. gadā ģimene pārcēlās uz ASV, abi neatlaidīgi strādāja, veidojot savu jauno mājvietu un nodrošinot sev un mīļajiem stabilitāti. Aina strādāja Longvudas un Emersonas slimnīcās. Vēlāk tika piedāvāts darbs apdrošināšanas kompānijā, kurā Aina Šķaubītis nostrādāja līdz pensijai.
Dzīvojot ASV, Aina turpināja saglabāt latvietību – viņa piedalījās korporācijas "Zinta" un Bostonas Latviešu luterāņu draudzes sabiedriskajā dzīvē. Kā liecina līdzgaitnieču stāsti, Aina bija brīnišķīgs paraugs “jaunākajām Zintām”, kas Bostonas grupai pievienojās 70. gadu beigās un vēlāk. Aina tika dēvēta par “pasaku krustmāti”, kas vienmēr bija blakus ar labu padomu. Viņa nekad neatteica palīdzību arī Bostonas Latviešu luterāņu draudzes darbos: Dāmu Komitejā, Ziemassvētku dāvanu gatavošanā, aprūpes paciņu sūtīšanā uz Latviju.
Neskatoties uz smagajiem zaudējumiem – dēla un vīra aiziešanu Mūžībā – Aina atrada spēku dzīvot tālāk. Viņas sirdslieta bija dārzs – vieta, kur viņa pavadīja neskaitāmas stundas, kopjot puķes un augus ar patiesu mīlestību un rūpēm. Tikpat liela viņas aizraušanās bija arī lasīšana, īpaši patika dzeja. Tā iedvesmoja un aizkustināja dvēseli. Ainas kundze dzīvoja ar pārliecību, ka “Dievs viņus bija svētījis ar brīnišķīgu un mīlestības pilnu dzīvi.”
Ainas Šķaubītis gaišais un nesavtīgais gars turpinās iedvesmot un nest labestību nākamajām paaudzēm! Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, īpaši vedeklai Kristīnei Šķaubītis, Ainas tuvai draudzenei Dacei Bekšteinai un korp! “Zinta”, Bostonas Latviešu luterāņu draudzei un visiem, kam viņa bija tuva!